Biedrība „Tīne”

Lasītava

Biedrība "TĪNE"  informatīvajā vēstenesī NVO nama ziņas

2017.gada marta numurā lasītājiem tiek piedāvāts plašāk  iepazīties ar biedrību "Tīne", kurā spēkus apvienojušas enerģiskas sievietes, kas vēlas aktīvi darboties uzņēmējdarbībā. Kāda veida atbalstu var saņemt un kādos pasākumos biedrība aicina iesaistīties, intervijā stāsta "Tīnes"  valdes priekšsēdētāja Iveta Pokromoviča.

Aicinam izlasīt!

 

PATIESS STĀSTS. INESE ZIŅĢĪTE.

Oktobra sākumā klajā nāk Ingrīdas Maķinskas sagatavotais un izdotais DVD ar Ziņģītes kundzes padomiem un vingrojumu demonstrējumiem "Patiess stāsts. Inese Ziņģīte". Biznesa ideju, ko gribētos saukt par savējo, Ingrīda Maķinska meklēja teju astoņus gadus. Ikdienā esot četru vīriešu sabiedrībā (vīrs un trīs dēli), viņa klusībā sapņoja par kādu sievišķīgu nodarbi, kas gan aizrautu pašu, gan būtu noderīga arī citiem.


Tika izmēģinātas pāris idejas, taču cerēto gandarījumu tās nesniedza līdz brīdim, kad viņa uzzināja par netradicionālās medicīnas speciālisti Inesi Ziņģīti, kas pazīstama kā rīvēšanās mācības izstrādātāja.

"Esmu atradusi to, ko meklēju visus šos gadus. Darbs pie šī DVD tapšanas man ļāva saprast, ko es īsti gribu darīt, kas man padodas un kādu biznesa nišu es varētu ieņemt," sajūsmināti saka Ingrīda.

Par Ineses Ziņģītes rīvēšanās mācību Ingrīda pirmo reizi uzzināja no savām kolēģēm. Kāda arī praksē nodarbojās ar Ziņģītes izstrādātajām metodēm un labprāt dalījās pieredzē par sasniegtajiem rezultātiem - vienmēr veselīgo un mundro pašsajūtu, labo izskatu un neizsīkstošo enerģiju. "Vienā brīdī man "pieleca" - tā taču ir fantastiska lieta, ko daudzi nezina! Tagad, kad medicīnai ir samazināts finansējums, daudzi pakalpojumi ir dārgi vai pat nav vairs pieejami, zāles dārgas, cilvēkam atliek gaidīt savu galu vai saņemties un sākt rūpēties par sevi pašam. Katru dienu veltīt aptuveni pusstundu laika savas veselības stiprināšanai, lai nebūtu jāslimo - to taču var atļauties jebkurš!" stāsta Ingrīda. Savukārt, lai veselības veicināšanas process noritētu iespējami pareizāk, ir jābūt vizuālam padomdevējam - proti, kustīgam attēlam, kas cilvēkam ļautu saprast, kā tieši veicama katra konkrētā darbība. Tā radās ideja par DVD izdošanu, kas ļautu katram pašam uzlabot savu fizisko pašsajūtu bez ārstu un medikamentu palīdzības.

Sākotnēji gan viss šķitis pavisam vienkārši. Ingrīda atceras, ka vispirms domājusi, ka filmēšanu varētu veikt mājas apstākļos, pēc tam disku ierakstīt vajadzīgajā daudzumā un piedāvāt gribētājiem. "Pēkšņi atskārtu, ka šai mācībai taču ir tās autore un tā vienkārši filmēt un izplatīt uz savu roku būs pretrunā ar autortiesībām. Devos meklēt pašu Inesi, pirms tam gan ievācot visu iespējamo informāciju, ko varēju par viņu atrast bibliotēkā, internetā," viņa turpina.

Inesei Ziņģītei ir 70 gadi, jaunībā viņa salauzusi mugurkaulu un astoņus gadus bijusi paralizēta. Ar milzīgu gribasspēku, lasot un vācot visu tolaik pieejamo informāciju, viņa pamazām izveidoja savu vingrošanas sistēmu un soli pa solim atgriezās dzīvē. Plašākai sabiedrībai Ziņģītes kundze ir pazīstama kā rīvēšanās mācības, kuras pamatā ir ķermeņa norīvēšana ar frotē dvieli, izstrādātāja. Viņa arī sniedz dažādus padomus veselības stiprināšanā un patlaban kopā ar speciālistiem strādā pie Latvijā pirmā trenažiera izveides.

Vingrojumu mācības autorei Ingrīdas ideja iepatikusies, un viņa pat bijusi ar mieru sākt filmēties pirmajā tikšanās reizē. Filmēšanu veica Ingrīdas paziņa, kas strādāja Talsu televīzijā.

Tālākai plānu īstenošanai bija vajadzīgs padomdevējs, un Ingrīda nolēma pieteikties biedrības "Līdere" kārtējā mentoringa programmā, kas sākās šī gada pavasarī. "Manu biznesa ideju novērtēja atzinīgi, un tā es tiku pie savas mentores Baibas Ebuliņas, kuras pieredzi un padomus vērtēju ļoti augstu. Viņa arī man ļāva sasparoties, kad sapratu, ka, lai ideju par disku īstenotu tālāk, ir vajadzīga krietni lielāka pieredze nekā bija man," - tā Ingrīda. Viņa smejoties piebilst, ka Baiba viņai attiecībā uz biznesa lietām iemācījusi runāt "haizivs tonī".

Ieraksts iedots izvērtēšanai speciālistiem, un saņemts slēdziens, ka materiāls ir labs, bet ieraksta kvalitāte plašākai tirdzniecībai - pārāk zema. Mentore palīdzēja Ingrīdai sazināties ar operatoru Uvi Burjāni, kas ir viens no savas jomas labākajiem speciālistiem Latvijā. Filmēšana tika paveikta rekordīsos tempos - vienas dienas laikā, jo Ziņģītes kundzes grafiks bijis strikti saplānots un brīvu laiku atrast bijis grūti.

Safilmētais materiāls nodots profesionālam videomontāžas speciālistam Ivaram Preimanim, un, kā Ingrīda atzīst, tā atkal bijusi viņai pilnīgi jauna, neapgūta pasaule. "Pati sēdēju mājās pie datora, skatījos ierakstu un mācījos kļūt par režisoru. Kurš gan cits, ja ne es pati vislabāk var zināt, kuras frāzes, kustības utt. jāatstāj? Sarakstīju kadrus, ko atstāt, ko ņemt laukā, iedevu šo sarakstu videomontāžistam, viņš sataisīja, es atkal skatījos, atkal kaut ko mainīju, ņēmu laukā... Ietaupīju naudu uz režisora pakalpojumiem un pati iemācījos tik daudz jauna. Pašai nācās domāt par diska vāciņa noformējumu, par krāsām, vēl par daudzām lietām, no kā iepriekš neko nesapratu. Patiesībā tas bija ļoti aizraujoši," smaida Ingrīda.

DVD tagad ir pabeigts un gatavs tiražēšanai. Jau oktobra vidū to varēs iegādāties interneta vietnēs www.noslepums.com, www.ekoprieks.lv, saņemts piedāvājums no Jāņa Rozes grāmatveikala, jau tagad diskam izveidojusies privāto pasūtītāju rinda, DVD varēs iegādāties arī ar Grāmatu komercizstādes palīdzību, kuras vadītajos pasākumos visā Latvijā piedalās arī pati Inese Ziņģīte. "Disku pavairot nav problēmu. Viss atkarīgs no pieprasījuma," paskaidro Ingrīda.

Plānots apgūt arī "plašākus ūdeņus". Jau sarunāti tulki, kas DVD pārtulkos krievu un angļu valodā, sarunāta studija un ierunātāji abās svešvalodās. Ingrīda jau izpētījusi, ka labs noiets šim produktam varētu būt Ukrainā, Krievijā, plānots mēģināt iekarot tirgu ASV. Līdz šim projektā ieguldīti savi līdzekļi, bet, lai turpinātu plašāk, būs jādomā, kur iegūt finansējumu.

Līdztekus DVD Ingrīda plāno veidot ceļgalu sargu izgatavošanu (tie nepieciešami rāpošanai, ko arī iesaka Ziņģītes metodika), piedāvāt Latvijas zemnieku audzētās ekoloģiskās tējas u.c. Visi šie produkti ies zem zīmola "Jordāna". Ingrīda nenoliedz, ka šādus apmācību diskus varētu izdot arī citās jomās, piemēram, dzirdēta ideja, ka jaunajām māmiņām būt noderīgs DVD, kas apmācītu, kā vingrināt zīdaini.

Runājot par krīzi, Ingrīda saka: "Mums jau nu vispār nav ko čīkstēt. Nav nedz karš, nedz mēris. Mēs varam būt kopā ar saviem mīļajiem, ar bērniem spēlēt spēles, dot viens otram savu mīlestību. Jā, varbūt nevaram vairs atļauties smalkus sierus un citas delikateses, bet maizes trūkums nav iestājies. Novērtēsim to!"


GRĀMATVEDĪBA - JŪRA VAI PILIENS TAJĀ?

Līdz ar ekonomikas spēles noteikumu maiņu arvien vairāk cilvēku nonāk līdz domai, ka darbu, piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atrast būs grūti. Varbūt jādibina savs uzņēmums? Daudzi tieši tā arī izdara, bet pārējie nobīstas no papīru būšanām un grāmatvedības bubuļa. Vai tas tiešām ir tik briesmīgs? Aicinu uz sarunu grāmatvedības mācību un konsultatīvā centra «Mensarius» vadītāju Lindu Miezīti.

 

Linda, vai šajā laikā vispār ir vērts domāt par sava biznesa sākšanu?

Ja ir laba ideja, noteikti ir vērts. Tas ir aizspriedums, ka uzņēmumu nodibināt ir teju neiespējami. Ja to dara racionāli un ar visiem grāmatvedības «knifiņiem», nav nemaz tik traki. Tikai jāizdomā, kura uzņēmējdarbības forma būtu biznesa idejai vispiemērotākā. Kāda atšķirība starp individuālo komersantu, SIA un pašnodarbināto? Varbūt var iztikt ar pašnodarbinātā statusu un nelīst Komercreģistra peripetijās? Ar konsultācijas stundu pietiek, lai to izskaidrotu.

Ja tas ir radošs bizness, kur tu pati veido, piemēram, rotas vai ģenerē idejas, un tev nevajag darbiniekus, labāk ir būt pašnodarbinātajai. Ja tu tamborē suņu mētelīšus, bet tavs vīrs grib atvērt veikalu, izdevīgāk dibināt kopīgu SIA ar vairākiem darbības virzieniem, jo tā var ekonomiskāk norakstīt attaisnotos izdevumus. Citādi kopīgos izdevumus grūti nošķirt. Piemēram, pašnodarbināta persona izdevumos var norakstīt līdz 70% par degvielu iztērētā, SIA — 100% (protams, ja ir visi čeki ar rekvizītiem un tamlīdzīgi). PVN pašnodarbinātais uzskaita pēc izrakstītajiem rēķiniem — tāpat kā SIA —, bet ieņēmumus un izdevumus — citādi. Tādu nianšu ir daudz.

Ja tomēr nav drošības sajūtas, ka paši pratīsiet sagatavot reģistrācijas dokumentus, par mazu, bet taisnīgu atlīdzību varam izdarīt to jūsu vietā. Tas gan nav tipisks grāmatvežu pakalpojums, mums tādu «ekstru» piedāvāt ļauj juridiskā izglītība.

Pieņemsim, ka dibinu SIA. Cik naudas man vajag?

SIA statūtkapitālā jābūt kopā Ls 2000 (Ls 1000 naudā, otrs tūkstotis var būt mantiskais ieguldījums). Papildu izdevumi — 100 latu valsts nodeva, Ls 24 par publikāciju «Latvijas Vēstnesī» un kādi 3—5 lati bankas komisija. Vēl var būt notāra apliecinājums (ap Ls 6, ja viens dibinātājs). Bez pamatkapitāla tātad ap Ls 138 — un SIA nodibināta! Maksājot bankā, noteikti jāņem visi dublikāti, jo šos dibināšanas izdevumus pēc tam var atgūt.

Savukārt pašnodarbinātajam nav jāiegulda ne santīma, nekāds statūttkapitāls netiek prasīts.

Taču pašnodarbinātā statuss no nepieciešamības vest grāmatvedību nepasargā...

Nē, tāpat jāgrāmato ienākumi un izdevumi, VID jāiesniedz atskaites, tikai tas jādara reizi ceturksnī, nevis katru mēnesi kā SIA.

Ko man iesākt, ja ar rēķināšanu esmu uz jūs?

Nepieciešamība prast rēķināt grāmatvedībā ir gaužām niecīga. Mūsu mācību centrs piedāvā 24 stundu kursus, kuros pašnodarbinātie var iemācīties, kā kārtot grāmatvedību, kā uzskaitīt. Kursos jūs saņemat gatavu Excel tabulu ar visām formulām, kur dokumenti vienkārši jāieraksta pēc datumiem pareizās ailītēs. Visus aprēķinus programma veic pati. Tas patiesi nav sarežģīti. Bet cilvēki aiz nezināšanas sarežģījumus rada sev paši — piemēram, pašnodarbinātā persona vienā kontā «saber» gan personiskos līdzekļus, gan to, ko viņam par darbu pārskaita klienti. Un tad sākas putra!

Mums vienā grupā ir ne vairāk kā 6 cilvēki, tāpēc pietiek laika katram visu izskaidrot. Iespējama arī individuāla apmācība.

Tad jau var atļauties būt muļķis un uzdot jautājumus?

Grāmatvedībā NAV muļķīgu jautājumu! Ir vienkārši pagaidām vēl neizprastas lietas.

Kas vēl ir svarīgi, sākot uzņēmējdarbību?

Svarīgi zināt, kādām lietām jābūt sakārtotām — grāmatvedībai, lietvedībai, personāla lietām, juridiskajiem jautājumiem. Lai nav jābaidās no VID. Daudziem šķiet, ka tas viss ietilpst grāmatvedībā, taču tā nav. Rīkojumi un akti neietilpst vis grāmatvedībā, bet lietvedībā, tas jādara vadītājam, ne grāmatvedim. Juridiskie jautājumi — darba un sadarbības līgumi, darba aizsardzības jautājumi utt. — arī nav grāmatveža kompetence. Darba līgums un rīkojums par pieņemšanu darbā ir divas dažādas lietas, kas attiecas uz divām dažādām instancēm. Protams, ka var arī visus šos jautājumus uzticēt grāmatvedim, bet tas papildus maksā. Un daudzi nav gatavi maksāt. Tad jāmācās ar to visu tikt galā pašam.

Lai uzlabotu izpratni par šīm tēmām, «Mensarius» mācību centrā top kurss uzņēmējiem «Ko prasīt no grāmatveža?». Nereti grāmatveži domā, ka no viņiem prasa kaut ko vienu, bet vadītājs realitātē sagaida kaut ko pilnīgi citu. Piemēram, vadītājs cer, ka grāmatvedis nāks ar ieteikumiem naudas plūsmas optimizācijā. Bet viņš nenāk — iespējams tāpēc, ka viņam šādu ieteikumu nav, iespējams, tāpēc, ka viņiem uzņēmuma bizness nerūp. Citkārt atkal grāmatveži nemaz netiek uzklausīti, kad iesaka, piemēram, samazināt komandējumu izmaksas vai nomainīt sakaru operatoru, lai kontā būtu vairāk brīvo līdzekļu...

Pēc šīs programmas vadītājam būs skaidrs, par kādām tēmām viņš var runāt ar grāmatvedi, viņš arī pats pratīs pareizi aprēķināt algas, zinās, ka viņam laikus grāmatvedis jāinformē par pieņemtajiem, atbrīvotajiem darbiniekiem, lai grāmatvedis trīs dienu laikā  var paziņot VID par jaunpieņemtu darbinieku, ja negrib uz prasīties uz sodu, u.tml.

Grāmatvedības pamatlietas tomēr būtu labi zināt, jo kaut arī atskaites taisa grāmatvedis, paraksta un par saturu atbild vadītājs.

Ja radušās aizdomas, ka grāmatvedis nav sava uzdevuma augstumos, — ko tad?

Ja vadītājs nav pārliecināts, ka viņa grāmatvedis strādā kārtīgi un pareizi, var noslēgt līgumu par pārbaudi — kaut vai ar «Mensarius». Tas ir tāds kā audits. Tad mēs dodam slēdzienu, ko varētu uzlabot. Pārbaudei būtu jāiesniedz bankas konta izraksts, saņemtie / izejošie rēķini, pavadzīmes, avansa norēķini, algas par pēdējo pusgadu, operatīvā bilance un PZA. Tad var redzēt situāciju uz doto brīdi — cik naudas kontā, cik kreditoru, cik debitoru, cik saistību, kāda likviditāte un rentabilitāte, cik esat maksātspējīgi, kur nauda varbūt «iesūno», kāpēc nav brīvo līdzekļu. Priekš jūsu grāmatveža tās ir papildu pūles, bet, ja viss ir sakārtots, tāds PZA vai operatīvā bilance neprasīs daudz laika — 30 minūšu darbu ar programmu. Ja grāmatvedis čīkst, ka viņam tas prasīs nedēļu, tā ir droša zīme, ka kaut kas tur līdz galam nav kārtībā. Labs tests.

PAR KO MAKSĀJAM INTERJERA DIZAINERAM?

Cilvēku raksturo izskats, drēbes. Citi mūs uztver tādus, kā redz. Kā tu par sevi domāsi, kā sevi pasniegsi, tāds arī būsi — to jau labi sen ir pierādījuši dažādi psiholoģijas pētījumi. Nākamais mūsu «paplašinājums», kas par mums daudz pastāsta, ir dzīves un darba vietas. Tās pasaka, kas esam, kas gribam būt, kādas ir mūsu intereses un ambīcijas, kā mēs labi jūtamies. Ideālajā variantā mājoklis atspoguļo mūsu personības.  
Vai šāda — ideālā — mājokļa iekārtošanā vērts aicināt talkā dizaineru un par ko vispār mēs maksājam šādam speciālistam, stāsta SIA «Plāns B» interjeriste Ilze Tola.


Kā jūs vērtējat dzīvojamās vides ietekmi uz cilvēku?


Šāda ietekme noteikti ir! Tāpēc vide jāveido vēlamajā līmenī, lai talanti var izpausties. Paša oriģinalitāte ir jāeksponē! Standarts ierobežo prātu, nivelē, un tu sāc justies kā skrūvīte, nevis kā personība. Ne katrs var justies aristokrātiski, sēžot tuksnesī un rakstot uz dadža lapām.  Savukārt skaistā mājā tu arī jutīsies skaists un bagāts un tā arī sāksi rīkoties — citādi, nekā, ja dzīvosi teltī un taisīsi ēst uz ugunskura. Tu esi it kā tas pats cilvēks un tomēr atkarībā no vietas, kurā uzturies, izpaudies un rīkojies citādi.
Arī uzņēmuma telpas parāda, kāds ir šī uzņēmuma darba stils.


Vislabāk sevi pazīstam paši. Kam tad vajadzīgs dizainers?


Ja grib vienkārši gaumīgās krāsās istabu, algot dizaineru patiešām nav jēgas. Speciālista piesaiste attaisnojas tikai tad, ja vēlas kaut ko tādu kā nevienam.  
Dažkārt cilvēks grib būt moderns un izvēlas to, kas viņam neder (tieši tāpat mēs dažkārt darām ar drēbēm un kurpēm). Un pēc laika sajūt, ka nav labi. Tad gan labāk aicināt talkā dizaineru.


Droši vien nekļūdīšos, ja teikšu - dizainera pakalpojumi nav lēts prieks. Par ko īsti mēs maksājam Jūsu amata brāļiem un māsām?


Nav tā, ka dizainers datorā saliek mēbeles, kaut kādas krāsas, un gatavs. Būtībā aiz katras telpas vizualizācijas ir koncepts, ideja  — princešu, pirātu vai sportistu istaba... Tātad pirmām kārtām tas, par ko jāmaksā ir šis tēls, šī ideja, kas izceļ un motivē jūsu individualitāti. Ja tā būtu vienkārši smuki nokrāsota istabiņa, cilvēks taisnīgi padomātu — to jau gan es arī pats varēju izdarīt.
Iespējams, jums pašiem ir laiks, vīzija un prasme to īstenot dzīvē, bet pietrūkst pārliecības par savu gaumi, tāpēc gribat aprunāties ar dizaineru. Ja tā ir tikai konsultācija, jūs maksājat par dizainera laiku. Piemēram, mana stunda maksā Ls 20.  
Dizainers jums būs tāds kā remonta un interjera lietu 1188. Visu veikalu piedāvājumu no galvas viņš, protams, nezina, jo katalogi mainās. Toties viņš zina veikalu cilvēkus, kuri dienas laikā atbildēs uz e-pastā uzdotiem jautājumiem. Dizaineram veikalu vide ir pazīstama, viņš zina, kur kas ir dabūjams, kuri materiāli labāki, kurš veikals mēdz kavēt piegādes. Daudzus pārdevējus viņš pazīst personiski, ir kopā strādājis, var daudz ko nokārtot, vienkārši piezvanot. Nevis tā, ka tu cilvēks aizej uz veikalu, pārdevējs par tevi īpaši neliekas zinis, nevienam nav laika ar tevi runāt... Dizainers visu jūsu vietā būs sarunājis.  
Ja vienosieties ar dizaineru par projekta izstrādi, maksāsiet par kvadrātmetriem. Cik laika dizainers ieguldīs projekta izveidē — vai pats skraidīs pa veikaliem vai šķirstīs katalogus — tā ir viņa izvēle, par to jums galvai nav jāsāp, cena no tā neaug.  
Dizaina projekts — tā nav tikai skaista koncepta bildīte, tas ir dokuments, pēc kura tālāk var strādāt galdnieki un celtnieki, ar precīziem izmēriem un materiālu specifikāciju, ar garantiju, ka  tas viss ir realizējams dzīvē. Un varat būt droši, ka tās flīzes būs pieejamas vajadzīgajā apjomā, piegādājamas atrunātajā laikā, ka tas nebūs pēdējais kvadrātmetrs, kas jums iepaticies (kā tas bieži gadās, ja materiālus meklējot paši). Izslēgts variants, ka jūs esat noskrējies, notērējis laiku, atradis beidzot kaut ko, kas  patīk, un to pašu nevarat dabūt.  
Vēl arī iespēja dabūt labākas cenas: dizainera tāmē norādītās summas ir ar atlaidi, kas jums netiks piedāvāta, ja iegādi organizēsiet paši.
Vairāk par to, kas ietilpst interjera projektā, varat izlasīt šeit. Taču svarīgi saprast, ka algot dizaineru — tas nenozīmē pārplānot VISU māju un iztērēt milzu naudu. Ja jums jau ir parketa grīda, no kuras jūs negribat šķirties, vai varbūt jums vajag «izdomāt» tikai virtuvi un sanmezglu — arī tad varat meklēt interjerista palīdzību.  


Kad jāmeklē dizainera padoms? Pirms sāk būvēties, vai tad, kad māja jau zem jumta?


Pareizi būtu, ja vēl pirms būvdarbu sākuma atnāktu pie dizainera izdomāt, kur kas būs. Bet parasti cilvēki dara otrādi — vēršas pie mums, kad atnākuši celtnieki un pajautājuši, kur ir rasējums. Tad izrādās, ka vajag kādu, kurš pasaka, kur, cik un kādas flīzes vajadzīgas, kā sienas jākrāso. Jo celtnieki negrib uzņemties atbildību.


Kā atšķirt labu dizaineru no vāja?


Slikts dizainers ir tas, kurš uztiepj savu gribu citiem. Ja man vienalga, kā klients tur jūtas, es esmu slikts dizainers, kaut arī strādāju profesionāli. Dizaineram jābūt psihologam, jāmēģina saprast, ko cilvēks gaida. Arī kleitu vislabāk šūt konkrētam cilvēkam, nevis anonīmam 36.izmēra patērētājam. Mēs katrs esam citāds, mūsu izpratne par to, kas ir skaisti vai ērti, atšķiras. Ja es jūtu, ka cilvēka gaume ar nesaskan ar manējo, es neņemu pasūtījumu. Nedrīkst uzspiest cilvēkam dzīvot telpās, kurās viņš jūtās slikti. Tas ir amorāli. Interjerists dara dzīvi ērtāku un patīkamāku, nevis otrādi. Ja tu liec klientam dzīvot minimālisma interjerā un aizliedz izmētāt mantas, kā viņam patiktos, vai, nedod Dievs, pārvietot vāzi uz citu vietu, tu iedzen viņu stresā... Ne katrs cilvēks ir piemērots dzīvei muzejā!  
Gadās, ka tu uztaisi skaistu kamīnu, un īpašnieki uz tā satupina pokemonus. Var jau šausmināties, bet jāsaprot abas puses.


Materiālu sagatavoja Aija Austruma

 

Zane Dagile.
SĀKĀS AR PĀŠAS KĀZĀM. HOBIJU CER PĀRVĒRST EKSPORTĀ

Nespēdama atrast sev tīkamu kāzu kleitu, jo visas bija vai nu pārāk dārgas, vai ne pārāk gaumīgas, Zane Dagile savas sapņu kleitas dizainu izveidoja pati. Neparastais, "karaliskā retro stilā" veidotais tērps svinībās iekrita acīs arī kāzu salona īpašniecei, un Zane, kura iepriekš strādāja apdrošināšanas jomā, kļuva par kāzu drānu darinātāju.
Zanes piemērs vēlreiz pierāda daudzu rubrikas Es — uzņēmējs varoņu teikto — ja lieta tiešām iet pie sirds, arī biznesā tā pārtop dabīgi. Minētais kāzu salons jau sen bankrotējis, taču Zane šajā jomā turpina darboties joprojām: tagad viņai pašai pieder "salons" — interneta veikals, kas piedāvā dažādus kāzu aksesuārus. Šogad jaunā uzņēmēja plāno biznesu paplašināt — tajā skaitā arī uz eksporta rēķina.

Mācījās no māsas piemēra

Zanes biznesa stāsts attīstījās pretēji tradicionālajai lietu gaitai, jo viss sākās ar bērnu, kāzas sekoja pēc tam. "Kad piedzima pirmais bērniņš, pienāca brīdis, kad beidzot bija laiks padomāt, ko es vispār dzīvē gribu darīt. Līdz šim septiņus gadus nostrādāju apdrošināšanā, taču sapratu, ka tas nebūt nav tas, ko vēlos," atklāj Zane. Pārņemta ar rūpēm par bērnu, Zane pamanījusi, ka nopirkt mazulim gaumīgas drēbes par pieņemamu cenu nemaz nav tik viegli, tādēļ nodomājusi, ka tā varētu būt laba biznesa niša. Šuvējas prasmes viņa pārņēmusi no māsas, kura pēc profesijas ir šuvēja un kuras darinājumi tapa mazās Zanes acu priekšā. Kopā ar māsu tika sperti arī pirmie soļi biznesa lauciņā — aizņēmušās naudu, māsas izveidoja bērnu apģērbu kolekciju, ko pārdeva internetā un bērnu veikaliem. "Taču, kad pirmā kolekcija bija gatava, Rīgā parādījās visi šie smukie veikali, piemēram, Mothercare, un tam, ko darījām, vairs nebija jēgas. Tas viss nomira dabiskā nāvē," atminas Zane. Tiesa, tagad viņa atzīst — pārliecības, ka bērnu apģērbu veidošana ir tā īstā nodarbe, viņai toreiz nebija. Pavisam citādi ir ar viņas pašreizējo biznesu. "Tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka tas tiešām ir vajadzīgs."

"Salons" automašīnā

Veidojot tērpus kāzu salonam, galvenais bija atšķirties no pārējiem, stāsta Zane. "Tās bija dizainā vienkāršas kleitas par pieejamu cenu, jo tādas Rīgā bija grūti atrast." Līdz ar salona bankrotu vēlme šajā jomā darboties viņai nepazuda. Ar naudu, kas bija nopelnīta ar bērnu drēbēm, Zane arī sāka, savukārt ar interneta veikala izveidi palīdzēja dzīvesbiedrs. Tā pagājušā gada aprīlī parādījās kāzu aksesuāru interneta veikals Perfetto. Par nosaukumu ilgi neesot bijis jādomā, jo tas precīzi atspoguļo Zanes konceptu — piedāvāt klientiem perfektu kvalitāti un apkalpošanu. Pirmie mēneši pagāja, strādājot automašīnā, atminas Zane. "Man nebija telpu, pati braukāju pie sadarbības partneriem un arī izvadāju klientiem preces. Tad sapratu, ka cilvēki pirms pirkšanas tomēr grib visu apskatīt, pačamdīt, tādēļ vasarā atvēru arī savu mazu ofisu."

Precas joprojām

Kleitu darināšana Zanei patlaban ir atstāta otrajā plānā, pamatbizness ir kāzu aksesuāri, kuru piedāvājums Rīgā, pēc Zanes novērojumiem, arī nav diez cik interesants. Viņa līgavām un līgavaiņiem piedāvā piespraudes, gredzenu spilventiņus, matu rotājumus, kāzu dekorus, pūralādes un daudzas citas lietas, taču pieprasītākie produkti esot viesu grāmatas, fotoalbumi un laulību apliecību vāciņi, ziemas sezonā — kažoki. Savus pakalpojumus Zane reklamē kāzu portālos, pērn piedalījās arī izstādēs.
Hobijs, pēc Zanes stāstītā, par biznesu īsti vēl nav kļuvis — peļņas nav, kaut gan zaudējumu arī. Pērn viņa apkalpoja ap 200 kāzām, viskarstākie mēneši, protams, ir jūlijs un augusts. No tā, kas nopelnīts vasarā, jāstrādā visu pārējo laiku. Lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, krīze cilvēku vēlmi precēties "pa skaisto" nav ietekmējusi — kāzas notiek, turklāt taupīt jaunie pāri īpaši nevēlas, stāsta uzņēmēja.

"Jāmīl savs darbs"

Lai gan pieprasījums aug, Zane apzinās — Latvijas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc attīstīties var, tikai izejot ārpus tā robežām. Liela interese par viņas produkciju ir apmeklētājiem no Krievijas, tādēļ viņa apsver domu ciešāk sākt sadarboties ar šīs valsts klientiem. Pagaidām Zane iztiek bez kredītiem, taču atzīst, ka ilgi bez papildu finansējuma noturēties būs grūti. Šogad viņa cer pieņemt darbā palīgus un atvērt savu darbnīcu.
Konkurence ir liela, taču Zanes veikalu no pārējiem atšķirot tas, ka viņa visu savu produkciju veido pati, nevis tikai pērk un pārdod tālāk. Nākotnē viņa plāno sortimentu paplašināt, pagaidām gan neatklāj, kāds būs šis jaunais piedāvājums. Viņa saredz arī citas iespējas, kā augt, — piemēram, nodarboties arī ar kāzu rīkošanu, ko var sākt jau nākamajā sezonā. Par to, ka agri vai vēlu viņas hobijs aizies un nesīs arī peļņu, viņa nešaubās ne mirkli. "Savs darbs ir jāmīl, un tad arī viss notiks.

Laikraksts „Diena“
Otrdiena, 16. februāris
Autors: Anna Novicka

 

DIVU GADU LAIKĀ ZEMESLODI ATBRĪVO VISMAZ NO TRĪSTŪKSTOŠ KILOGRAMIEM

Uzņēmējdarbību var veidot, palīdzot citiem notievēt — tā nolēma Eva Savele-Gavare, SIA „Jūsu aģentūra” īpašniece. Viņas vadītais uzņēmums ar portāla noslepums.lv palīdzību izplata informāciju par tievēšanu, tirgo ēšanas plānus un rīko motivācijas seminārus. Bet vēl pirms trim gadiem tievēšana viņai nebija aktuāla. «Es vienmēr esmu bijusi apaļa un ļoti apmierināta ar sevi — man nav bijuši kompleksi, neesmu stresojusi, ka nav, ko vilkt mugurā, un vīriešu uzmanības arī nekad nav trūcis. Bet pēkšņi vienā jaukā dienā kritu panikā, jo bija jādodas uz izlaidumu, bet nekas cits kā vien t-krekls un treniņbikses man nederēja. Tad es ilgi rakos pa internetu un biju salasījusies tik daudz, ka nesapratu vairs neko. Beigās no tā visa, kas bija savākts, ņemu to, kas man liekas paveicams un apvienojams. Sapratu, ka atteikties ne no kā nevajag. Es pievēršu uzmanību kalorijām — nedomāju, ka tās izdomāja kāds, kam nebija, ko darīt,» stāsta E. Savele-Gavare. Viņa nebija gatava tievēšanas procesam pusgada garumā un divos mēnešos nometa 18 kg.
Dalās pieredzē
Tievās bildes E. Savele-Gavare publicēja draugiem.lv albumā un statistika uzkāpa mākoņos, un bija vēstuļu jūra, jo visiem gribējās zināt, kā tas izdevies. Viņa dalījās savā pieredzē un arī veidoja citām tievēt gribētājām ēšanas plānus. Taču vienā brīdī apnicis idejas vārdā apmierināt citu vēlmes, bet viena sieviete piedāvāja samaksāt par to. Par samaksu viņa to piedāvāja arī citām un, palielinoties konsultējamo cilvēku skaitam, nācās domāt par vienotu informācijas apmaiņas sistēmu. Tāpēc tapa portāls noslepums.lv, kur viņa ne vien ievieto informāciju, bet pati arī raksta. «Pirmie apmeklētāji radīja lielu prieku,» saka E. Savele-Gavare.
E. Savele-Gavare ir biedrības Līdere Mentoringa programmas dalībniece. Tai viņa pieteicās, jo saprata: ja jau ir SIA, tad viņa ir uzņēmēja, taču tad būtu nepieciešams arī pelnīt naudu ar to, kas patīk — pagaidām tas viņai ir vissvešākais no visiem procesiem. «Ir izdevies labāk nekā cerēts nevis no tā viedokļa, ka esmu nopelnījusi baigo naudu, bet mentore man iemācījusi piedomāt, vai, darot kādu konkrētu lietu, es nopelnīšu naudu. Viņa saka — nav jēgas tērēt naudu pilnīgi bezjēdzīgi, Labdarības tievēšanas maratonā vari izpausties līdz nelabumam, bet pārējā laikā jādomā, kā nopelnīt,» saka E. Savele-Gavare. Viņa uzskata, ka pats vērtīgākais Mentoringa programmā ir iespēja satikt dažādus cilvēkus, kurus citos apstākļos neuzdrošinātos uzrunāt.
Cilvēkiem patīk
«Laikam skaļi teikt, ka pelnu. Es varu samaksāt visus rēķinus, bet kādā brīdī būs tā, ka sanāks arī algai. Pašlaik ir ieildzis starta posms. Ja 2009. gads būtu tāds kā 2008., es tagad būtu zirgā, jo 2008. gadā ieskrējiens jau bija tik smuks. Viss notika, bet 2009. gads nāca kā tāda bedre, bet tā visu salika pa plauktiņiem. Es sapratu, ka arī šādos laikos var rīkot Labdarības tievēšanas maratonu — 2008. gadā bija 106 dalībnieki, bet 2009. gadā jau 211. Domāju, ka šogad būs vēl vairāk dalībnieku, jo cilvēkiem šī ideja patīk. Divu gadu laikā zemeslodi esmu atbrīvojusi no vismaz 3000 kilogramiem. Tas nav maz,» teic E. Savele-Gavare.
Iepriekš E. Savelei-Gavarei birojs bija mājās — divas istabas un esi darbā. Tas bijis ērti, jo uz darbu vari iet čībās un halātā, taču ir arī vairāki klupšanas akmeņi. Piemēram, no blakus istabas dzirdama televīzijas pārraide un draugi, kuri nesaprot, ka kāds mājās tiešām strādā. «Kopš esmu pārvākusies uz īstu biroju, jūtu atšķirību — te neviens ciemos nenāk, ir pilnīgi cits respekts un cilvēki tic, ka es tiešām strādāju. Tas nekas, ka iepriekš es darīju to pašu. Tas arī mani pašu ļoti motivē un darba dienas laikā varu izdarīt divreiz vairāk nekā mājās,» viņa saka.
Dara, kas patīk
«Es esmu tāda kukū meitene. Taisot biznesu, normāla cilvēka pamatdoma ir pelnīt. Es, protams, ne īsti saprātīgs cilvēks, taisu biznesu, lai darītu to, kas man patīk, un kādam palīdzētu.
Es neesmu histēriski iespringusi uz biznesu, tāpēc neiespringstu arī uz konkurentiem. Tie paši Figūras draugi — lai gan tievēšana ir mūsu gala mērķis, katrs darām savas lietas. Viņiem ir sava sistēma un filozofija, un lieliski padodas tas, ko viņi dara. Tievēšanas jomā es sev konkurentus nemeklēju, bet portālu jomā mēs konkurējam par reklāmdevējiem. Katra sieviešu lapa ir konkurents, bet, lai cik šī lapa nebūtu sievišķīga, viņiem ir savs virziens un noslepums.lv prioritāte ir svara samazināšana, veselīgs dzīvesveids, fiziskās aktivitātes utt. Tajā pašā laikā es ar daudziem portāliem sadarbojos — rakstu rakstus, izvietojam viens otra banerus,» viņa saka. No iepriekšējās pieredzes E. Savele-Gavare pārliecinājusies, ka cīņa ar konkurentiem aizņem nevajadzīgi daudz laika, ko varētu ieguldīt savas darbības uzlabošanā.
Iepriekš viņai bijusi arī doma par mārketinga aģentūru. «Ideja nav atmesta, bet sapratu, ka mārketinga aģentūra tagad man skan pārāk lieli, trauksmaini un sausi. Tā būs cita biznesa vide un atmosfēra, tur viss būs balstīts tikai uz naudu — es nezinu, vai es to vairs gribu,» saka E. Savele-Gavare.

Saturs © 1995-2010 Izdevniecība "Dienas bizness",SIA
Visas tiesības paturētas

 

 

 
 
Visi attēli un teksts pieder biedrībai Tīne © Visas tiesības aizsargātas.